9:14 | Un drīz visi cilvēki, redzot Jēzu, bija pārsteigti un pārņēma bailes, un steidzos pie viņa, viņi viņu sveicināja. |
9:15 | Un viņš tos iztaujāja, "Par ko jūs strīdaties savā starpā?” |
9:16 | Un viens no pūļa atbildēja, sakot: "Skolotājs, Es atvedu pie jums savu dēlu, kam ir mēms gars. |
9:17 | Un ikreiz, kad tas viņu pārņem, tas viņu nogāž, un viņš puto un griež ar zobiem, un viņš kļūst bezsamaņā. Un es lūdzu tavus mācekļus viņu padzīt, un viņi nevarēja." |
9:18 | Un atbildot uz tiem, viņš teica: “Ak, neticīgā paaudze, cik ilgi man jābūt ar tevi? Cik ilgi es tevi izturēšu? Atnes viņu pie manis." |
9:19 | Un tie viņu atveda. Un kad viņš bija viņu redzējis, tūdaļ gars viņu iztraucēja. Un nomests zemē, viņš putojot ripoja apkārt. |
9:20 | Un viņš jautāja savam tēvam, "Cik ilgi tas ar viņu notiek?"Bet viņš teica: “No bērnības. |
9:21 | Un bieži tas viņu iemet ugunī vai ūdenī, lai viņu iznīcinātu. Bet, ja jūs varat kaut ko darīt, palīdzi mums un apžēlojies par mums.” |
9:22 | Bet Jēzus viņam sacīja, "Ja spējat noticēt: viss ir iespējams tam, kas tic." |
9:23 | Un uzreiz zēna tēvs, raudot ar asarām, teica: "Es ticu, Kungs. Palīdziet manai neticībai." |
9:24 | Un kad Jēzus redzēja pūli steidzamies kopā, viņš pamācīja nešķīsto garu, sakot viņam, “Kurls un mēmais gars, Es tev pavēlu, atstāj viņu; un vairs neieej viņā.” |
9:25 | Un raudāt, un ļoti satricinājis viņu, viņš aizgāja no viņa. Un viņš kļuva līdzīgs mirušajam, tik daudz, ka daudzi teica, "Viņš ir miris." |
9:26 | Bet Jēzus, paņemot viņu aiz rokas, pacēla viņu augšā. Un viņš piecēlās. |
9:27 | Un kad viņš bija iegājis mājā, viņa mācekļi viņu iztaujāja privāti, "Kāpēc mēs nevarējām viņu izraidīt??” |
9:28 | Un viņš tiem sacīja, "Šo veidu var padzīt nekas cits kā lūgšana un gavēšana." |
9:29 | Un dodoties prom no turienes, viņi gāja caur Galileju. Un viņš domāja, ka neviens par to nezina. |