februāris 24, 2020

Lasīšana

Svētā Jēkaba ​​vēstule 3: 13-18

3:13Kas starp jums ir gudrs un labi mācīts? Ļaujiet viņam parādīt, ar labu sarunu palīdzību, savu darbu gudrības lēnprātībā.
3:14Bet, ja jums ir rūgta degsme, un ja jūsu sirdīs valda strīds, tad nelielieties un neesiet meli pret patiesību.
3:15Jo tā nav gudrība, nolaižoties no augšas, bet drīzāk tas ir zemisks, lopisks, un velnišķīgi.
3:16Jo visur, kur ir skaudība un strīdi, ir arī nekonsekvence un katrs samaitāts darbs.
3:17Bet gudrībā, kas nāk no augšienes, noteikti, šķīstība ir pirmajā vietā, un nākamais miers, lēnprātību, atklātība, piekrišana tam, kas ir labs, žēlsirdības un labu augļu pārpilnība, netiesājot, bez nepatiesības.
3:18Un tā taisnības augļus mierā sēj tie, kas taisa mieru.

Evaņģēlijs

The Holy Gospel According of Mark 9: 14-29 

9:14Un drīz visi cilvēki, redzot Jēzu, bija pārsteigti un pārņēma bailes, un steidzos pie viņa, viņi viņu sveicināja.
9:15Un viņš tos iztaujāja, "Par ko jūs strīdaties savā starpā?”
9:16Un viens no pūļa atbildēja, sakot: "Skolotājs, Es atvedu pie jums savu dēlu, kam ir mēms gars.
9:17Un ikreiz, kad tas viņu pārņem, tas viņu nogāž, un viņš puto un griež ar zobiem, un viņš kļūst bezsamaņā. Un es lūdzu tavus mācekļus viņu padzīt, un viņi nevarēja."
9:18Un atbildot uz tiem, viņš teica: “Ak, neticīgā paaudze, cik ilgi man jābūt ar tevi? Cik ilgi es tevi izturēšu? Atnes viņu pie manis."
9:19Un tie viņu atveda. Un kad viņš bija viņu redzējis, tūdaļ gars viņu iztraucēja. Un nomests zemē, viņš putojot ripoja apkārt.
9:20Un viņš jautāja savam tēvam, "Cik ilgi tas ar viņu notiek?"Bet viņš teica: “No bērnības.
9:21Un bieži tas viņu iemet ugunī vai ūdenī, lai viņu iznīcinātu. Bet, ja jūs varat kaut ko darīt, palīdzi mums un apžēlojies par mums.”
9:22Bet Jēzus viņam sacīja, "Ja spējat noticēt: viss ir iespējams tam, kas tic."
9:23Un uzreiz zēna tēvs, raudot ar asarām, teica: "Es ticu, Kungs. Palīdziet manai neticībai."
9:24Un kad Jēzus redzēja pūli steidzamies kopā, viņš pamācīja nešķīsto garu, sakot viņam, “Kurls un mēmais gars, Es tev pavēlu, atstāj viņu; un vairs neieej viņā.”
9:25Un raudāt, un ļoti satricinājis viņu, viņš aizgāja no viņa. Un viņš kļuva līdzīgs mirušajam, tik daudz, ka daudzi teica, "Viņš ir miris."
9:26Bet Jēzus, paņemot viņu aiz rokas, pacēla viņu augšā. Un viņš piecēlās.
9:27Un kad viņš bija iegājis mājā, viņa mācekļi viņu iztaujāja privāti, "Kāpēc mēs nevarējām viņu izraidīt??”
9:28Un viņš tiem sacīja, "Šo veidu var padzīt nekas cits kā lūgšana un gavēšana."
9:29Un dodoties prom no turienes, viņi gāja caur Galileju. Un viņš domāja, ka neviens par to nezina.