5:1 |
Tad, redzot pūļus, viņš uzkāpa kalnā, un kad viņš bija apsēdies, Viņa mācekļi tuvojās viņam, |
5:2 |
un atverot muti, viņš tos mācīja, sakot: |
5:3 |
“Svētīgi garā nabagie, jo viņiem pieder debesu valstība. |
5:4 |
Svētīgi lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi. |
5:5 |
Svētīgi tie, kas sēro, jo viņi tiks mierināti. |
5:6 |
Svētīgi tie, kas izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības, jo tie būs apmierināti. |
5:7 |
Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo tie iegūs žēlastību. |
5:8 |
Svētīgi sirdsšķīstie, jo viņi redzēs Dievu. |
5:9 |
Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. |
5:10 |
Svētīgi tie, kas pacieš vajāšanas taisnības dēļ, jo viņiem pieder debesu valstība. |
5:11 |
Svētīgi jūs esat, kad viņi jūs apmelo, un tevi vajāja, un runāja pret jums visu ļaunumu, nepatiesi, manis dēļ: |
5:12 |
priecājies un priecājies, jo jūsu alga debesīs ir bagātīga. Jo tā viņi vajāja praviešus, kas bija pirms jums. |
Leave a Reply
You must be logged in to post a comment.